Laimētājs bez likmju veikšanas


0

Pēdējos 10 gadus Jesus Leonardo ir tīrījis OTB likmju pieņemšanas punktu Manhetenā no izmestajiem totalizatoru čekiem, šajā laikā, pēc viņa vārdiem, no atrastajām biļetēm ir iekasējis jau tuvu pusmiljonam dolāru. Un visā šajā laikā Leonardo kungs nav veicis nevienu pašu likmi.

„Tā ir burtiski atrasta nauda”, viņš teica pēc kāda no nesenajiem laimestiem. Viņš vairāk kā 10 stundas dienā pavada pārbaudot kārtējās izbrāķētās biļetes, cerot atrast kāda cita neiegūto laimestu. „Tas ir kļuvis par manu darbu, manu dzīvi”, viņš sacīja, „tā es pabaroju savu ģimeni.”

Leonardo, kurš gan savus matus, gan bārdu vienmēr ir sapinis zirgastē, ir tāds cilvēks, kādus zirgu skriešanās sacensībās sauc par pieliecēju – viņš savāc citu izmestās biļetes. Vairums no šīm biļetēm nelaimē, taču pietiekoši daudzas nes laimestus, lai šī nodarbe būtu tā vērta.

„Viņš ir leģenda”, tā Leonardo raksturo 57 gadus veicas Paul Pepad – mūziķis, kurš pašlaik palicis bez darba. „Visi zina, ka tā ir viņa zona un ka visas izmestās biļetes tur pieder viņam. Tas tā ir bijis tik sen, cik vien es atceros.

” T.D. Thornton, kurš 2007. gadā savā grāmatā “Not by a Long Shot: A Season at a Hard-Luck Horse Track,” rakstīja par pieliecējiem, ir teicis: „Pieliecēji ir sacīkšu pasaules faktu vācēji. Zirgu skriešanās sacīkstēs viņi ir darbojušies jau kopš to pirmsākumiem 1930-to gadu sākumā. Pastāv nerakstīts sacīkšu kodekss, ka pieliecēju darbība tiek atļauta tik ilgi, kamēr viņi netraucē pārējiem apmeklētājiem.”

Leonardo kungs, kurš ir precējies un audzina divus bērnus, principā dzīvo tikai no šiem laimestiem. Šī darbošanās viņam ienes no 100$ līdz 300$ dienā un vairāk kā 45 000$ gadā. Pagājušajā mēnesī viņš iekasēja 8 040$ no vienas biļetes, kuru atrada Santa Anita parkā. Viņa lielākais ieguvums – 9 500$ – nāca no biļetes, kurā bija derēts uz 4 atsevišķu skrējienu uzvarētājiem. Pie šīs biļetes viņš tika Retama Race parkā Teksasā.

Visi šie ienākumi tiek aplikti ar nodokli: „Visu iegūto naudu es reģistrēju I.R.S. (analogs Latvijas VID),” Leonardo kungs sacīja savā dominikāņu akcentā.

Freddy Peguero, pavārs no Manhetenas, saka: „Mēs visi šeit ēdam un dzeram, kad Leonardo gūst laimestu. Viņš ir ļoti dāsns vīrs.”

Viena likme uz skrējienu, kas notika Aqueduct Racetrack Ņujorkā, Kvīnsā, padarīja Leonardo kungu par pieliecēju. 1999.gadā tajā pašā OTB likmju pieņemšanas punktā viņš veica likmi. Viņš skatījās skrējienu un vēl pirms tas bija beidzies jau bija pārliecināts par zaudējumu, un izmeta savu biļeti.

„Kad es jau gāju prom, paskatījos ekrānā un redzēju, ka ir veikta sīkāka izpēte. Galu galā izrādījās, ka es būtu laimējis 900$,” tā stāsta Leonardo.

Pēc tam viņš sāka izmisīgu savas biļetes meklēšanu, savācot simtiem biļešu no grīdas, atkritumu konteineriem utt. Lai nu kā, savu biļeti viņam neizdevās atrast, tad viņš centās kaut ko darīt lietas labā, sazinoties ar attiecīgo sacīkšu menedžeri.

„Viņa teica, ka nekādā veidā nevar man palīdzēt,” saka Leonardo. „Es biju tiešām sarūgtināts, pat līdz asarām. Beigu beigās viņa man sacīja, ka, ja es gribu visus atkritumus ņemt sev līdzi uz mājām un meklēt savu biļeti, tad tā varu darīt.”

Tā arī viņš izdarīja. Savu biļeti viņš tā arī neatrada, taču atrada divas citas laimējušas biļetes ar 200$ laimestu. „Es nespēju tam noticēt,” pauda Leonardo kungs, kurš, lai uzturētu savu ģimeni, kā arī lai nodarbotos ar savu sapņu profesiju – dziedāšanu, strādāja dažādus darbus, tai skaitā krāsoja mājās un tīrīja logus. „Es sāku domāt, ka iespējams katru dienu tiek izmestas biļetes, kuras patiesībā ir laimējušas.”

No tā laika gandrīz katru dienu viņš ir tur atgriezies, pacietīgi gaidot, kad OTB atkritumu konteineri tiks novietoti izvešanai, un no tiem savāc vairākus simtus biļešu. Tās visas viņš savāc atsevišķā somā un dodas mājās. „No sākuma mana sieva mani uzskatīju par jukušu, taču tad viņa saprata, ka patiesībā es šādā veidā mums nopelnīju diezgan daudz naudas. Reizēm pat vairāk kā 200$ dienā,” skaidroja Leonardo. „Jau diezgan drīz viņa mani par jukušu vairs nesauca.”

Laika gaitā Leonardo izdomāja plānu, kā palielināt savus laimestus. Viņš pierunāja divus savus draugus savākt atkritumus četrās citās OTB filiālēs pilsētā un nogādāt tos viņam, par katru maisu saņemot 25$. Katru reizi braucot mājās ar vilcienu Leonardo sev līdzi ved 2000 līdz 7000 izmestas biļetes. Mājās vēl divi draugi palīdz viņam sasaiņot biļetes paciņās pa 300 katrā, kuras Leonardo kungs ievieto sarkanā somā. Nākamajā rītā viņš dodas atpakaļ uz Ņujorku un pavadu stundas pie biļešu automāta, pārbaudot katru biļeti. Ja nu kādam citam vajag piekļūt pie šī aparātu, viņš uz brīdi pavirzās sāņus.

„Tik nogurdinošā darbā es sev dodu arī brīvu stundu pusdienošanai.”

Neizņemtie laimesti visās sacīkšu derībās visos hipodromos kopā Ņujorkā pēdējo divu gadu laikā veido aptuveni 8.5 miljonus dolāru, tā raksta New York State Racing and Wagering Board. Tieši tādēļ Jesus Leonardo netaisās tik drīz pārtraukt šo savu darbību, sauktu par pieliekšanos.

„Paskaties”, viņš teica Peguero kungam, kad no biļešu automāta bija izņēmis kvīti 6$ vērtībā. „Vēl viens laimests!”


Patīk? Padalies ar draugiem!

0
Uldis Dzenis
Vispasaules sporta entuziasts | "Sporta avīze" publicists | Tiešsaistes kazino apkopotājs

0 Komentāri

Your email address will not be published. Required fields are marked *